Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

Tas ir publisko tiesību strīds, ja ir jānoskaidro strīda priekšmets starp kompetentajām iestādēm un pakalpojumu sniedzējiem.

Iestāde savam administratīvajam lēmumam pievieno apelācijas paziņojumu. Šajā pārsūdzības paziņojumā ir informācija par to, vai un kā administratīvo lēmumu var izskatīt. Galvenie formālie tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir iebildumi un prasība administratīvajā tiesā. Ja administratīvajam lēmumam nav pievienota informācija par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, tiesiskās aizsardzības līdzekļus var pieprasīt no kompetentās iestādes. Alternatīvi tos var izsecināt arī no attiecīgajām procesuālajām tiesībām. Var būt jāņem vērā īpaši termiņi.

Iebilduma rezultātā kompetentā iestāde atkārtoti izskata apstrīdēto lēmumu un paziņo iebildumu iesniedzējam tā rezultātu paziņojumā par iebildumu.

Kompetentajā administratīvajā tiesā var celt prasību par administratīviem lēmumiem, attiecībā uz kuriem iebildumu procedūra nav paredzēta, vai par paziņojumu par iebildumu. Ar prasību tiek iesniegts kompetentās tiesas lēmums. Pieteikuma iesniedzēja intereses (piemēram, administratīvā akta atcelšana vai administratīvā akta bezdarbība/iesniegšana) nosaka prasības raksturu. Sīkāka informācija par darbību atrodama [Justizportal NRW] (https://www.justiz.nrw.de/). Papildu informācija ir atrodama [Federālās Tieslietu un patērētāju aizsardzības ministrijas] tīmekļa vietnē (https://www.bmj.de/DE/themen/themen_node.html).

Steidzamos gadījumos ir iespējams arī lūgt tiesai pieņemt steidzamu lēmumu, lai uz laiku nodrošinātu apdraudētas tiesības. Sīkāka informācija par šo procedūru ir atrodama [Justizportal NRW] tīmekļa vietnē (https://www.justiz.nrw.de/).

Tiesiskās aizsardzības procedūras ir noteiktas attiecīgajos noteikumos. Valsts tiesību akti ir atrodami Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes tīmekļa vietnē [“recht.nrw.de”] (https://recht.nrw.de/lmi/owa/br_start?sg=0&menu=1).
[Informācija par valsts tiesību aktiem ir pieejama šeit] (https://www.gesetze-im-internet.de/).

Papildu informācija cita starpā par jurisdikciju struktūru ir atrodama [Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes tieslietu portālā] (https://www.justiz.nrw.de/). Atsevišķu tehnisko terminu skaidrojumi ir aprakstīti sadaļā [“Tiesības no A līdz Z”] (https://www.justiz.nrw.de/BS/recht_a_z/index.php).

Civiltiesības regulē strīdus starp vienādām fiziskām un/vai juridiskām personām saskaņā ar privāttiesībām. Pirmkārt, civiltiesības ietver vispārējās privāttiesības, kas galvenokārt ir reglamentētas Civilkodeksā (BGB). Tā attiecas uz šādām tiesību jomām:

Vispārīga daļa (piemēram, tiesībspēja un rīcībspēja)
Saistību tiesības (piemēram, pirkuma, būvdarbu un pakalpojumu līgums)
Īpašuma tiesības (piemēram, zemes iegāde)
Ģimenes tiesības (piemēram, laulība)
Mantojuma tiesības (piemēram, testatora regulējums)

Turklāt uz civiltiesībām attiecas arī Produktatbildības likums (ProdHG), Mājokļa īpašuma likums (WEG) un Civilpartnerības likums (LPartG).

Speciālās privāttiesības attiecas uz tiesību jomām, kas ir piemērojamas tikai ierobežotai personu grupai. Tie ietver, bet neaprobežojas ar:

Komerctiesības un uzņēmējdarbības tiesības (HGB, GmbHG, AktienG)
Darba tiesības (darba devēja un darba ņēmēja tiesību regulējums)
Konkurences tiesības (piemēram, pretmonopola tiesības, preču zīmju tiesības)

• Starptautiskās privāttiesības (valsts tiesību aktu piemērošanas regulējums tiesību normu kolīzijas gadījumā)

Civilstrīdi tiek izskatīti civiltiesās (parastajās jurisdikcijās). Procedūru reglamentē Civilprocesa kodekss (ZPO). Atkarībā no strīda vērtības vai nu vietējai tiesai (AG), vai apgabaltiesai (LG) ir jurisdikcija pirmajā instancē. Landgericht (apgabaltiesa) vai Oberlandesgericht (Federālās zemes Augstākā tiesa) (OLG) ir kompetentas otrajā instancē un pavisam nesen – Federālajā tiesā (BGH). Turklāt darba tiesas ir atsevišķa jurisdikcija. Pārskats par parastajām un darba jurisdikcijām ir pieejams šeit (https://www.justiz.nrw.de/BS/wege_justiz/index.php#2).

Parasti tiesu teritoriālo piekritību nosaka pēc parādnieka domicila. Sīkāka informācija par civilprocesu ir atrodama [Justizportal NRW] tīmekļa vietnē (https://www.justiz.nrw.de/).

Tiesas maksājuma rīkojuma procedūra piedāvā iespēju vienkāršotā veidā īstenot tiesības uz naudas prasījuma samaksu. Sīkāka informācija par procedūru atrodama šeit.

Tā kā tiesvedību nevar finansēt no pašu resursiem, noteiktos apstākļos ir iespējams lūgt juridisko palīdzību tiesā (https://www.justiz.nrw.de/BS/lebenslagen/verwaltungsrecht/pkh_text/pkh/index.php).

Ir iespējama arī strīdu izšķiršana ārpustiesas kārtībā. Sīkāka informācija atrodama šeit.

Civilstrīdus var atrisināt arī ar mediācijas palīdzību. Šī procedūra ir aprakstīta šeit.

[Informācija par patērētāju aizsardzību un kontaktpunktiem ir pieejama šeit] (https://www.justiz.nrw/BS/consumer protection/index.php).

Papildus attiecīgajiem tehniskajiem tiesību aktiem tiesvedībā ir jāievēro šādi procesuālie noteikumi:

Publisko tiesību strīdu gadījumā – Administratīvās tiesas kodekss (VwGO) un Administratīvā procesa likums (VwVfG)

• Civiltiesiskos strīdos - Civilprocesa kodekss (ZPO)
  Darba strīdu gadījumā – Darba tiesas likums (ArbGG)
  Sociālo tiesu strīdu gadījumā – Sociālā kodeksa desmitā grāmata (SGB X) un Sociālās tiesas likums (SGG)
• Nodokļu strīdos Nodokļu kodekss (AO) un Nodokļu tiesas kodekss (FGO)