Elektronisko parakstu var izmantot, lai identificētu parakstītājus vai paraksta radītājus. Tajā pašā laikā var pārbaudīt saistītās elektroniskās informācijas integritāti.
Tādējādi elektroniskajam parakstam tehniski ir tāds pats mērķis kā pašrocīgam parakstam uz papīra dokumentiem. Tā ir elektroniskā identitātes apliecinājuma (eID) ieviešana.
Autentificēšanai tiek izmantotas kriptogrāfijas metodes. Sertificējamās ziņojuma daļas tiek šifrētas, izmantojot privātu atslēgu, kas zināma tikai sūtītājam. Lai autentificētu ziņojumu, saņēmējs atšifrē elektronisko parakstu, izmantojot vispārzināmu publisko atslēgu.
Kopš 2016. gada 1. jūlija elektronisko parakstu prasības reglamentē Regula (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK jeb eIDAS regula. Regula paredz vienlīdzīgus konkurences apstākļus elektroniskās identifikācijas līdzekļu un uzticamības pakalpojumu pārrobežu izmantošanai. Kā ES regula šie tieši piemērojamie tiesību akti ir visās 28 ES dalībvalstīs, kā arī Eiropas Ekonomikas zonā.
Turklāt tiek piemēroti turpmāki federāli un valsts mēroga tiesību akti, kā arī dažādi Eiropas Savienības noteikumi.
Elektroniskais paraksts sastāv no elektroniskiem datiem un ir saistīts ar citiem elektroniskiem datiem. Vienkāršais elektroniskais paraksts ir vājākais paraksta veids, un tas ir īpaši piemērots darījumiem ar zemu juridisko risku.
Uzlabotais elektroniskais paraksts ir elektroniskais paraksts, kas ir unikāli piešķirts parakstītājam un ļauj to identificēt. Uzlabotais elektroniskais paraksts ir uzlabots paraksts, kas strīda gadījumā vienkāršo derīguma pārbaudi. Tas ir piemērots darījumiem ar vidēju juridisku risku.
Kvalificēts elektroniskais paraksts ir elektroniskais paraksts, kas izveidots ar drošu paraksta radīšanas vienību un kura pamatā ir kvalificēts sertifikāts.
Kvalificēts elektroniskais paraksts atbilst personīgajam parakstam un tādējādi tam ir visaugstākā pierādījuma vērtība. Tas atbilst elektroniskās veidlapas prasībām saskaņā ar BGB 126.a pantu, kas var aizstāt likumā noteikto rakstisko veidlapu. Turklāt tikai elektroniskiem dokumentiem ar kvalificētu elektronisko parakstu ir tāds pats pierādījuma spēks kā (papīra) dokumentiem Civilprocesa kodeksa nozīmē (Civilprocesa kodeksa 371.a panta 1. punkts).
[Federālā informācijas drošības biroja] tīmekļa vietnē (https://www.bsi.bund.de/SharedDocs/Downloads/DE/BSI/ElekSignatur/esig_pdf.html) ir pieejama brošūra par tematu “Elektroniskā paraksta pamati”.
Vācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz [trasta pakalpojumus] (https://www.bsi.bund.de/DE/topics/public administration/eIDAS Regulation/trust services/node.html) saskaņā ar [eIDAS regulu] (https://www.bsi.bund.de/DE/topics/public administration/eIDAS Regulation/eidas Regulation_node.html) (elektronisko parakstu izveide, pārbaude un validēšana), piemēro [Trust Services Act] (https://www.gesetze-im-internet.de/vdg/BJNR274510017.html).
This website uses cookies. Some cookies are technically necessary, others are used to analyze user behavior in order to optimize the offer. You can find an explanation of the cookies used in our Privacy Policy. You can also find further information in our Imprint.